Kādu nakti latvju bāleliņam rādījās murgs par Tēvzemes nākotni, viņš pamodās aukstos sviedros nomests gultā no murgainā lidojuma pārņemts ar šaušalīgu domu sakraut koferīti ar savām peckelēm un laist uz atīstītajiem rietumiem, bet pirms tam izlēma pastastīt savu tālredzīgo murgu tautai. Es iesēdos autobusā, kas brauc uz Rīgu, it kā bīja doma braukt uz kaut kādu teātri, bet zināt izrādi nezināju, man sēž pretī divi angļi spriedelē par to, kā labi pavadījuši laiku Rīgā ar latvju meičām, ta pēkšņi autobus pagriežas uz lidostas ceļu. Man taču jābrauc uz teātri, nevis uz Anglīju, ko darīt, kā būt, takšu šoferīt grieziet atpakaļ, bet šoferis tik trauc uz priekšu nelikdamies gar manis ne zinis, nu labi, laikam liktens tāds ir mans.Braucam garām padomījas laika celtnēm daudzstāvenēm, kur dzīvo okupantu paliekas un autobusā sāk murmināt, cik tad bīja labi, tak kapeikas vajadzēja maksāt par dzīvokli, medicīna bīja bez maksas, desa bīja garšīgāka, ta pēkšņi, kaut kas sāk grabēt virs autobusa jumta, paskatos uz priekšējo autobusa logu. Virs ceļa uz striķiem, kā ziemassvētku rotājumi ir izkārti, vīriešu bikses pie kurām piesietas kurpes, tās simbolizē pašnāvniekus, dvieļi netīri saslaucīti ar eļļainām strādnieku rokām uz kā rakstīts, Marllboro, ta visādi krāmi, dzelži, veci kastroļi un autobusā visi atdzīvinās, sāk kliegt, aplaudēt, svilpot, izteikt lamas. Nafig to Latvīju, da pošla ona sratj fašistkaja strana, jā, jā, lai apdiršas tie gudrie latvieši, ubļudki, lai iznīkst maitu bars un pašās beigās kulminācija uz pēdējā striķīša karājas Latvījas karogs netīrs, nodrazāts, saslaucīts ar strādnieku netīrajām rokām, pil mašīnu eļla no tā un visi to redzot iedegas svētlaimē, ka atstāj šo valsti un tūlīt iesēdīsies lidmašīnā, kas aizvedīs viņus prom no Latvijas un es aizlidoju viņiem līdz. Tas ir brīnišķīgs beigu sākums nacioņalisma sabrukumam, lai dzīvo Anglija!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru